KONFRONTĀCIJAS HRONIKA

1990. gads

16. novembris

PSRS Prezidents M. Gorbačovs no PSRS Augstākās Padomes (AP) tribīnes izvirza virkni apsūdzību Baltijas republikām un runā par nepieciešamību noslēgt jaunu Savienības līgumu.

17. novembris

Latvijas Republikas AP priekšsēdētājs A. Gorbunovs un LR Ministru Padomes (MP) priekšsēdētājs I. Godmanis sarunā ar M. Gorbačovu atsakās šo līgumu parakstīt. M. Gorbačovs draud ar tiešo Prezidenta pārvaldi un ekonomisko blokādi.

18. novembris

Tautas manifestācija par godu LR proklamēšanas gadadienai.

19. novembris

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji pēc PSRS protesta netiek ielaisti EDSO konferencē Parīzē.

21. novembris

LR AP nosūta M. Gorbačovam un PSRS AP vēstījumu, aicinot pārtraukt PSRS bruņoto spēku un OMON vienības iejaukšanos LR iekšējās lietās un politiskajā dzīvē.

23. novembris

23. novembris PSRS AP piešķir PSRS Prezidentam neierobežotas pilnvaras ārkārtas stāvokļa noteikšanā un Prezidenta pārvaldes ieviešanā.

25. novembris

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (LKP CK) izveido Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komiteju (VSGK). 2217 tās delegāti pasludina savas tiesības parakstīt Savienības līgumu.

26. novembris

Savienības līguma projekts tiek publicēts vissavienības presē. Vienlaikus parādās komentāri, ka tas var tikt parakstīts ar pilnvarotajiem pārstāvjiem.

27. novembris

PSRS aizsardzības ministrs D. Jazovs izdod pavēli, ka bruņotie spēki ir tiesīgi noteikt, kādi pieminekļi var atrasties republiku teritorijās, bet televīzijas uzrunā draud likvidēt ideoloģiski svešos.

Latvijas Tautas fronte (LTF) aicina sākt parakstu vākšanu pret Savienības līguma noslēgšanu. Līdz 17. decembrim tiek savākti 1 002 829 paraksti.

1. decembris

Darbību sāk LKP CK raidstacija Sodružestvo. Tās bāzēšanās vieta - Rīgas Augstākās Birjuzova politiskās karaskolas telpas.

Baltijas republiku AP kopīgs aicinājums pasaules valstu parlamentiem palīdzēt noregulēt attiecības ar PSRS, kā arī aicinājums Baltijas republiku iedzīvotājiem un rezolūcija par nacionālo līdztiesību.

4. decembris

VSGK Speciālais štābs pieprasa nekavējoties novākt nesen uzstādītos pieminekļus leģionāru apbedīšanas vietās Codē, Vecsaulē un Džūkstē, pretējā gadījumā paturot sev tiesības veikt attiecīgus pasākumus.

5. decembra nakts

Uzspridzināti četri pieminekļi leģionāriem.

6. decembris

VSGK aicina PSRS Prezidentu ieviest Latvijā tiešo pārvaldi.

8. decembris

27 demokrātiskās partijas un politiskās organizācijas paraksta paziņojumu "Vienoti Latvijai!".

10. decembris

PSKP CK plēnumā Politbiroja loceklis, LKP CK pirmais sekretārs A. Rubiks pieprasa PSKP CK ģenerālsekretāram M. Gorbačovam atgādināt PSRS Prezidentam M. Gorbačovam par nepieciešamību izpildīt savu solījumu - nodrošināt PSRS Konstitūcijas un likumu ievērošanu visā valsts teritorijā.

11. decembris

LTF paziņojums par galvenajiem uzdevumiem līdz X stundai (PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanai) un darbību pēc tās.

12. decembris

Plkst. 3.10 bumbas sprādziens pie LKP CK sabiedriski politiskā centra Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 5. Komunistu kontrolētā prese tā rīkošanā apsūdz latviešu nacionālradikāļus.

13. decembris

PSRS Valsts Drošības komitejas (VDK) priekšsēdētāja A. Krjučkova uzstāšanās centrālajā televīzijā par PSRS nesadalāmības tēmu.

14. decembris

Interfrontes 3. kongress. PSRS Tautas deputātu kongresam (TDK) izvirzīta prasība par Prezidenta pārvaldi Latvijā, vienlaikus izsludinot Latvijā pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu.

17. decembris

Maskavā sākas 4. TDK, kurā notiek asas diskusijas starp demokrātiskajiem un impēriskajiem spēkiem.

18. decembris

Plkst. 2.45 - sprādziens Rīgas garnizona kara prokuratūras teritorijā Vaiņodes ielā 1.

Plkst. 2.55 - sprādziens pie LKP CK Maskavas, Kirova un Rīgas rajona komiteju ēkas Daugavpils ielā 31.

Ap.plkst. 3.00 - sprādziens pie Ļeņina pieminekļa Brīvības ielā.

19. decembris

D. Jazovs preses konferencē atzīst, ka pieminekļus Baltijā spridzinājusi armija.

LR AP un LR MP paziņojums, nosodot mēģinājumus ar terora aktiem destabilizēt situāciju republikā

20. decembris

PSRS ārlietu ministrs E. Ševardnadze TDK brīdina par diktatūras tuvošanos un paziņo par savu demisiju.

21. decembris

Baltijas Armijas sabiedrības 1. ārkārtas kongress paziņo, ka, ja TDK neieviesīs Baltijā kārtību, to izdarīs armija. Aiz slēgtām durvīm tiek izstrādāts plāns, kā X stundā neitralizēt Latvijas varas un pārvaldes struktūras.

Atcelti atvaļinājumi VDK, armijas un iekšējā karaspēka virsniekiem.

Kļūst zināms, ka PSKP CK uzdevumā VDK izstrādājusi militārā apvērsuma plānu Latvijā.

Plkst. 23.22 - sprādziens Birjuzova karaskolas teritorijā Ezermalas ielā 8.

Sprādzienu sērija turpinās arī 26., 27. decembrī, 14. un 16. janvārī. Cilvēku upuru nav. Komunistiskā prese visos sprādzienos vaino latviešu nacionālistus.

23. decembris

Konstatēta slepenas kaujas grupas atrašanās VDK viesnīcā Jūrmalā (vairāki desmiti cilvēku).

LR AP paziņojums, ka mēģinājums izdarīt vardarbīgu apvērsumu Latvijā radītu draudus mieram un drošībai Eiropā.

1991. gads

2. janvāris

Rīgas OMON pēc LKP CK rīkojuma ieņem Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu.

LR AP priekšsēdētāja pirmajam vietniekam D. Īvānam, MP priekšsēdētāja pirmajam vietniekam I. Bišeram, iekšlietu ministram A. Vaznim, draudot ar ieročiem, tiek liegta ieeja namā.

OMON piekauj kriminālmilicijas darbiniekus, kuri dokumentēja notiekošo, atņem fotofilmu, saplēš dienesta dokumentus, sašauj automašīnu.

LTF sasauc protesta mītiņu pie LKP ēkas.

4. janvāris

Pretēji OMON virsnieku apgalvojumiem, B. Pugo un M. Gorbačovs paziņo, ka nav zinājuši par Preses nama ieņemšanu.

Rīgā izlūkošanas braucienā ierodas PSRS IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā.

7. janvāris

Pēc M. Gorbačova rīkojuma D. Jazovs izdod pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu, Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos.

Baltijas Kara apgabala (BKA) pavēlnieks F. Kuzmins apstiprina A. Gorbunovam desantnieku ierašanās faktu un sola, ka līdz 13. janvārim nekādas akcijas veiktas netiks.

8. janvāris

Rīgā slepeni ierodas ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens no Afganistānas kara vadītājiem. Tiekas ar F. Kuzminu un A. Rubiku.

LKF valde nolemj organizēt Vislatvijas tautas manifestāciju.

9. janvāris

ASV Baltā nama paziņojums, nosodot PSRS bruņoto spēku papildkontingenta ievešanu.

Lietuvā atkāpjas K. Prunskienes valdība.

10. janvāris

M. Gorbačovs nosūta Lietuvas parlamentam ultimatīvu prasību atcelt visus jaunpieņemtos konstitucionālos aktus.

Rīgā nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību I. Godmaņa valdībai atkāpties. Piedalās ap 50 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģina ielauzties MP.

11. janvāris

Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš Rīgā, Esplanādē pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā.

BKA štābā aizklāta Kara padomes sēdē. Nolemj izsniegt automātus virsniekiem un kara skolu kursantiem.

Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās.

12. janvāris

LTF Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus.

KPFSR AP Prezidija aicinājums PSRS vadībai izvest armijas papildkontingenta daļas no Baltijas.

A. Gorbunovs un I. Godmanis Maskavā tiekas ar M. Gorbačovu, kurš sola nepielietot bruņotu spēku.

13. janvāris

Naktī tanki ielenc Lietuvas AP, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki.

Plkst. 4.45 - LTF aicinājums pulcēties Doma laukumā AP un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai. Latvijas radio to nolasa D. Īvāns.

Plkst. 12.00 - LR AP plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.

Plkst. 14.00 - Vislatvijas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalās ap 700 000 cilvēku. BKA helikopteri kaisa brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes. Pēc mītiņa dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli.

LR MP ministri un darbinieki dod norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākas šo norādījumu izpilde.

Rīgā veido barikādes. Tās tiek uzceltas arī Liepājā un Kuldīgā.

Tallinā tiekas Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas AP priekšsēdētāji. Paraksta paziņojumu, kurā nosoda pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.

Baltijas AP priekšsēdētāju aicinājums ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.

KPFSR AP priekšsēdētāja B. Jeļcina aicinājums Krievijas karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas civiliedzīvotājiem un varas orgāniem.

14. janvāris

M. Gorbačovs PSRS AP sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

F. Kuzmina ultimāts A. Gorbunovam ar prasību atcelt LR AP pieņemtos likumus.

Plkst. 14.50 - OMON uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāj uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sit cilvēkus, draud ar ieročiem, laupa mantas.

Plkst. 18.45 - OMON uzbrūk pie Brasas tilta, apmētā mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisa ugunsgrēku.

Plkst. 20.00 - Atkārtots OMON uzbrukums pie Vecmīlgrāvja.

Dienas laikā nodedzinātas 17 mašīnas.

Raidstacija "Svoboda" vairākkārt konkretizē ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā.

15. janvāris

Naktī divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

Interfrontes mītiņš ASK stadionā Kr. Barona ielā. Piedalās ap 10 000 cilvēku. VSGF paziņo par varas pārņemšanu republikā.

16. janvāris

Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres.

LR AP organizē deputātu kvoruma nakts dežūras AP ēkā.

Plkst. 16.45 - Vecmīlgrāvī pie tilta nošauts R. Mūrnieks, ievainoti A. Dreimanis, A. Podnieks.

Plkst. 18.30 - OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Ievainots I. Gudrais.

17. janvāris

Sākas operācija "Tuksneša vētra" - ASV uzsāk Kuveitas atbrīvošanu. Uz barikādēm izsludināts trauksmes stāvoklis.

LKP izveidotā Streika komiteja deklarē, ka Latvijā atdzimstot fašistisks režīms.

Rīgā ierodas PSRS AP deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņo, ka Latvija atbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu.

18. janvāris

LR AP lēmums izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

19. janvāris

Tautas manifestācija R. Mūrnieka bērēs.

Naktī OMON aiztur un piekauj piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.

20. janvāris

TDemonstrācija Maskavā Baltijas aizstāvībai. Piedalās ap 100 000 cilvēku. Prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.

Plkst. 21.07 - OMON un nezināmu kaujas grupu uzbrukums LR IeM. Kaujā nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mirst kinooperatori A. Slapiņš, G. Zvaigzne, skolnieks E. Riekstiņš. Ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V.Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, Ungārijas žurnālists I. Fedors. Kritušie un ievainotie konstatēti arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON dodas uz LKP CK ēku.

21. janvāris

LR AP aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.

A. Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai tiktos ar M. Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.

22. janvāris

B. Pugo noliedz, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam IeM.

Barikādēs iet bojā I. Grieziņš.

24. janvāris

LR MP izveido Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu.

25. janvāris

Sēru diena. 20. janvāra upuru bēres.

Barikāžu aizstāvju vairākums dodas mājās.